Dzīves ceļa numurs 9
Dzīves ceļa nozīme Nr.9 - Atbrīvotājs
Dzīves ceļa numurs 9 apzīmē atgriešanos no daudzkārtēja uz vienību, cikla pabeigšanu, kas iezīmē transponēšanu jaunā plaknē. Kā pēdējais cipars tajā ir ietverts dubultais jēdziens – sākums un beigas, nāve un atdzimšana. Savā alķīmiskajā nozīmē atgriešanās pie matricas 9 simbolizē darbu melnā krāsā, izšķīšanas fāzi, kas notiek pirms jaunās dzimšanas. Atbrīvošanās no iepriekšējās formas ierobežojumiem ļauj piekļūt jaunam esamības līmenim, tāpat kā izeja seko ieejai. Visas lielās teoloģijas ir iedvesmotas no šīs atgriešanās pie vienas koncepcijas. Šis kults cēlies no leģendārās Orfeja personības, kurš bija dzejnieks, dziedātājs, filozofs, teologs. Orfejs ir iedvesmots mūziķis, kurš ar savas cītaras cildeno skaņu nomierina dabas spēkus un apbur augus, gadatirgus, cilvēkus un dievus.
UZZINĀT, VAI ESAT NUMURS 9
Skaitļa 9 pozitīvās īpašības (Aspekti gaismā)
9, kā iepriekšējo jautājumu sintēze, pārstāv kolektīvo apziņu un identificē sevi ar altruistisku un līdzjūtīgu personību, kas vienmēr ir pieejama, lai atbalstītu projektus un iniciatīvas, kas veicina kolektīvo labklājību. Šī dabiskā tieksme, it kā viņš būtu eņģeļa būtne, liek viņam darīt visu iespējamo citu labā, negaidot neko pretī. Savā darbā viņš meklē iespēju iedvesmot un palīdzēt lielai auditorijai (kā mākslinieks, skolotājs, ārsts ...), izmantojot savu saikni ar augstākajām un dziednieciskajām sfērām, piemēram, skaistumu un mūziku vai beznosacījumu mīlestību. Dažreiz, ja viņš neapzinās šo prerogatīvu, viņš var izrādīties izkliedēts un nekonsekvents, interesējoties tikai par savām personīgajām interesēm. 9 rada lielisku šarmu savai videi, un, pateicoties tās izsmalcinātajai teatralitātei, tas ir dabisks pievilcības pols. Viņš prot piesaistīt sabiedrības uzmanību ar savu mākslu, raisot spēcīgas emocijas. Afektīvajā sfērā viņš tiek mudināts mīlēt vairāk cilvēku, un viņam ir nepieciešama brīvība, lai izkoptu savas daudzās intereses.
Skaitļa 9 negatīvās īpašības (Aspekti ēnā)
Atbrīvotājs savā ēnas pusē kļūst par kritušo eņģeli. Psihe, kuru ir skāruši ļoti smagi notikumi, it īpaši bērnībā, ar izņemšanas mehānismu mēdz tos ievietot bezsamaņā, lai izvairītos no saskarsmes ar tiem. To darot, šis saturs, kas kļūst par ēnu pusēm, darbojas jebkurā gadījumā un nosaka dzīvi dominējošā un nekontrolētā veidā, padarot esamību par elli. Šeit ir Kritušais eņģelis, kas no sava augšupejošā impulsa iekrīt esamības tukšumā, kur viss pasaules ļaunums iebrūk un nosaka to. Viņa personība tādējādi var kļūt par sūkli, kas uzsūc visu apkārtējo, nespējot noteikt robežas, vai gluži pretēji – viņš sevi aizsargā totāla aukstuma bruņās, lai nebūtu jājūtas slikti. Šī arhetipa nosacītais indivīds atkārtoti un bieži lēks starp šiem diviem emocionālajiem stāvokļiem. Šīs grūtības skatīties sevī, lai nesaskartos ar saviem dēmoniem, novedīs viņu pie pārmērīgas tieksmes pret citiem, taču neviens nevar kādu dziedināt, ja viņš iepriekš nav dziedinājis sevi. Kritušajam eņģelim ir grūti piedot un atlaist pagātni, kurā atspoguļojas nostalģija, kas viņu maldina, padarot viņu nekustīgu un bezpalīdzīgu, nespējot turpināt savu ceļu uz evolūciju.
